NAD+ skaidrots: galvenās priekšrocības, devas, lietošanas gadījumi

*Zemāk rakstītais raksts un informācija ir balstīta uz NAD+ laboratorijas pētījumu datiem, tas nav medicīnisks padoms ne formā, ne veidā.

Vai jūs brīnāt, kāpēc jūs dzirdat troksni ap NAD+ gandrīz katrā pētījumu jomā — no novecošanas novēršanas līdz diabētam, un no smadzeņu veselības un spēka līdz izturībai sportā?

Ir vienkāršs iemesls. nekā strādā bez šīs koenzīma. Viss, kas notiek katrā šūnā, vienkārši apstāt bez tā. NAD+ ir "noderīgas" molekula tas darbojas kā kurjers, jaudas pārveidotājs un signāla remonts Tam roka vairāk nekā 500 dažādu enzīmu reakciju. Starp viņiem? Tie, kas pārvērš pārtiku enerģijā un nodrošina, ka jūsu ģenētiskais kods paliek neskarts.

NAD+ līmenis nekad nepārliecinās optimāls uz visiem laikiem. Ar vecumu viņi krīt. Nekompromitējami un dramatiski, tā, ka tev ir tikai apmēram puse līdz vidējai vecumdienām. NAD+ līmenis arī neiet “maigi tajā labajā naktī”. Viņi saduras. Un šī avārija rada ķēdes efektus.

Mazāk enerģijas. Samazinās kognitīvā asums. Pazaudēta izturība. Lēnāka dziedināšana un atveseļošanās. Visi šie "pilnīgi normāli novecošanas simptomi" ir saistīti ar NAD+ kritumu, bez kura šūnām ir grūti veikt savas pamatpienākumus. 

Iemesli, kāpēc NAD+ ir piesaistījis neskaitāmu pētnieku uzmanību, nav nepieciešams papildus skaidrojums — bet, ja jūsu ziņkārība ir uzbudināta, jūs tomēr vēlēsities uzzināt vairāk. Tieši šī ir vieta, kur to darīt.

Īss vēstījums par NAD+ un tā atklāšanu

Jautājums britu bioķīmiķiem, kuri 20. gadsimta sākumā atklāja NAD+^tā gadsimts bija interesants, bet tas maz bija saistīts ar jebkuru no pētījumu pielietojumiem, par kuriem zinātnieki tagad ir sajūsmā. Kas par rauga sulu, kas pārvērš cukuru par alkoholu?

Kā izrādījās, atbilde bija NAD+ — pazīstams arī kā nikotinamīda adenīna dinukleotīds. Pēc šīs atklāšanas NAD+ galvenokārt bija pazīstams ar savu lomu oksidēšanās-reducēšanās reakcijās. Tās "elektronu pārvadītāja" darbs Otto Warburg 1931. gadā ieguva Nobela prēmiju. [1]

Nikotīnamīda adenīna dinukleotīds tomēr izrādījās vairāk nekā viena triku ponijs — lai gan šis atklājums prasīja kādu laiku, lai materializētos. Gandrīz precīzi pēc simts gadiem pēc sākotnējās atklāšanas Dr Leonard Guarente un Dr David Sinclair uzzināja, ka koenzīms bija arī degviela enzīmu klasei — sirtuīniem. Vi remontē šūnas, aizsargā DNS un regulē vielmaiņas procesus, un viņi nestrādā bez NAD+. [2]

Šī atklājuma rezultātā NAD+ pārgāja no fermentācijas uz novecošanu. Kad vecums samazina NAD+ līmeni līdz izlietnei, arī sirtuīni zaudē spēku. Tad ir brīdis, kad notiek šūnu bojājumi. Un novecošanas simptomi nāk līdzi braucienā.

Kā darbojas NAD+?

NAD+ dara daudz, bet tam ir divi svarīgi pilnas slodzes darbi, kas uztur ķermeņus visur darbībā.

Enerģijas vielmaiņa ir šīs divas labāk pazīstamaNAD+ uzņem enerģētiskos elektronus no uzturvielām, kļūst par NADH un piegādā tos mitohondrijiem. Tur ir, kur tie tiek pārveidoti ATP. Šis process, kas turpinās bezgalīgi, ir saukts par šūnu elpošanu. Dzīvot, kustēties un domāt būtu visi neiespējami bez tā.

Tad ir otrais darbs. NAD+ ir koenzīms remonta enzīmiemSirtuīni — kuri veic neatņemamas lietas, piemēram, labo bojātu DNS, pārvalda iekaisumu un uztur vielmaiņas procesus — izmanto to kā degvielu. PARP enzīmi, kas atrod bojātās šūnas, arī ir atkarīgi no NAD+.

Tātad, kas notiek, ja zaudētais NAD+ tiek atjaunots ar papildināšanu? Vai NAD+ var "restartēt" vielmaiņu un paātrināt DNS labošanas procesu, lai "atdzīvinātu jaunību"? Tie ir aizraujoši jautājumi, ko visi uzdod. Tāpēc ir sakrājušās visas pētījumu kopas par NAD+ potenciālu.

Kā un kāpēc mūsdienās tiek izmantots NAD+? Ko jaunākie pētījumi mums saka?

NAD+ ir tik svarīgs, ka bez tā dzīve gandrīz uzreiz apstātos. Ne katra molekula nav tik būtiska, bet šī ir. Tad ir tikai dabiski, ka pētījumi par šo koenzīmu ir skāruši neskaitāmas dažādas jomas. Dažas atziņas jau ir labi izpētītas. Citi pilnīgi eksperimentāli.

NAD+ DNS remonta un DNA un šūnu veselībai — pret novecošanas ietekme

Tas ir tikai atbalsta loma, bet būtiska. Sirtuīni labo bojātu DNS, ražo enerģiju, cīnās ar oksidatīvo stresu un palīdz saglabāt dzīvās būtnes jaunas.3Tomēr viņiem nav iespējams nokļūt darbā bez NAD+. Tas pats attiecas uz PARP — kas izmanto milzīgas daudzuma NAD+, lai dziedinātu šūnas, kas bojātas nelabvēlīgas vides dēļ, atstājot mazāk pieejamu citiem uzdevumiem. Kad šīs divas savienojumu klases nevar pareizi izpildīt savu funkciju, rodas lielāka nestabilitāte un haoss. Tas ir novecošana.

Būsim skaidri uz brīdi. Nav pierādījumu, ka NAD+ papildināšana ļauj cilvēkiem dzīvot ilgāk un veselīgāk (vēl). Šai hipotēzei būs nepieciešamas daudzas gadi, lai to pārbaudītu un pierādītu, un tā ir Svētā Grāla, kas interesē daudzus zinātniekus. Jau ir pētījumi, kas parāda, kā NAD+ darbojas, lai labotu bojātu DNS un šūnas, tomēr, un tas jau ir pietiekami aizraujoši pats par sevi.4, 5]

NAD+ uzlabotai vielmaiņas veselībai un insulīna jutībai

Šī pētījuma joma jau ir pārgājusi no grauzēju pētījumiem uz cilvēku izmēģinājumiem — ar cerīgiem rezultātiem. Līdz šim veiktie pētījumi ir atklājuši, ka NAD un NAD+ uzlabo insulīna jutību pirmsdiabēta sievietēm, tāpēc koncepcijas pierādījums jau pastāv.6Kāpēc un kā, tomēr? Šķiet, ka tas ir lēciens uz pirmo acu uzmetienu, bet tas patiesībā ir diezgan loģiski.

NAD+ līmeņa kritums palēnina jaunu mitochondriju rašanos un padara esošās mitochondrijas daudz mazāk efektīvas. Tas labošana ļauj labāk uzņemt un izmantot glikozi. Tas uzlabo insulīna jutību. Sirtuīni arī "mobilizē" taukus (lai tie varētu tikt izmantoti enerģijai, nevis cilvēkus nosverot), vēl viena frontes līnija cīņā pret diabētu.  

Kā NAD+ ietekmē smadzeņu veselību un kognitīvo asumu

Tas ir ļoti aktīvs pētījumu lauks, un tas ir joma, kurā ir visvairāk dzīvību mainošu atklājumu. Tāpēc, ka smadzenes prasa ļoti daudz enerģijas, lai tās uzturētu, tās ir īpaši pakļautas vecuma saistītam NAD+ samazinājumam. Zinātnieki cenšas izpētīt, kā NAD+ varētu palēnināt neirodeģeneratīvo slimību, piemēram, Alcheimera un Parkinsona, gaitu.7, 8]

NAD+ var sniegt mitochondriālās funkcijas uzlabojumu neironos, cīnīties ar neiroinflamāciju un oksidatīvo stresu, kā arī palīdzēt saglabāt aksonus, kas sazinās ar citiem neironiem un pārējo ķermeni, veselīgus. Tas pats mehānisms ir tikpat aizraujošs arī ārpus neirodeģeneratīvajām slimībām. Kas, ja NAD+ papildinājums varētu saglabāt cilvēkus asāku un enerģiskāku, ienākot vecuma teritorijā? Līdz šim veiktie pētījumi jau ir parādījuši "pretnovecošanas efektu pašam" un tas attiecas arī uz smadzenēm.9]

Sportiskā snieguma, muskuļu spēks un NAD+

Šajā gadījumā joprojām ir neskaidrs spriedums, bet tas ir pārāk aizraujoši, lai to izlaistu. Pelēku pētījumi ir parādījuši, ka NAD+ papildināšana uzlabo aerobo sniegumu (vismaz pelēs), un tas ir arī mērķis sarkopenijas pētījumos.10, 11Šeit doma ir tā, ka NAD+ un tā priekšvēstneši varētu palīdzēt novecojošiem cilvēkiem saglabāt muskuļu masu, spēku un funkciju daudz ilgāk.

Vēl trīs pētījumu virzieni

Mitochondriju veselība ir svarīga arī sirds muskula šūnām, tāpēc ir uzsākts pētījums, lai izpētītu, kā NAD+ var aizsargāt sirds veselību — plašāk, ar vecumu, bet arī pēc sirdslēkmes un ar sirds mazspēju. Tad, ir pētījumi par NAD+ plašāku pretiekaisuma lomu.

Pēdējā pētījumu virziena ir arī starp interesantākajiem. Jau ir pierādīts, ka SIRT1 ir daudz saistīts ar cirkadiāno ritmu. Šis sirtuīns ir NAD+-atkarīgs, un zinātnieki jau sen ir noskaidrojuši, ka miegs kļūst dīvaināks (īsāks, ar vairāk traucējumiem) arī ar vecumu. Modeļi, kas pārbauda, vai NAD+ varētu spēt inducēt vairāk "jauneklīgākas" miega modeļus, ir nākamie uz darba kārtības.12]

Stāsta morāle? NAD+ pētījumi var būt dažādi, bet visi ceļi šķiet ved uz kādu anti-novecošanas aspektu. Ikviens noveco. Daudzi to nepatīk. Tad nav pārsteigums, ka NAD+ ir tik populārs koenzīms.

Kā NAD+ tiek ievadīts pētījumu vidē?

NAD+ nāk ar nozīmīgu biopieejamības izaicinājumu — tas ir liels, lādēts molekula, kuru nav viegli uzsūkt un kas ātri sadalās. Piegādes metode, ko izmanto pētījumā, ir ārkārtīgi svarīga tieši tāpēc.

IV infūzija ir visbiežāk izmantotā metode preklīniskajos un klīniskajos apstākļos. Ērts, jo tas izvairās no zarnām un tieši nogādā NAD+ tur, kur tas ir nepieciešams. Asins plūsma. IV ievadīšana ir arī invazīva un nepiemērota ilgtermiņa pētījumiem, īpaši cilvēka izmēģinājumiem. Tāpēc pētījumi arī izmanto subkutānas un intramuskulāras injekcijasSubQ un intramuskulāra ievade noved pie lēnas atbrīvošanas ar ilgāku iedarbību, ko daudzi pētnieki vēlas redzēt.

Dažas pētījumi vietā izmanto NAD+ priekšgājējus, kurus ķermenis var pārveidot par NAD+. Kad pārskatāt literatūru, jūs atradīsiet, ka bieži tiek minēti Nikotinamīda Riboziðs (NR) un Nikotinamīda Mononukleotīds (NMN). Šie priekšvēstneši ir mazāki molekulas, un tie tiek izmantoti dažās mutvārdu pētījumos.

Kādi ir pašreizējie devas protokoli NAD+ pētījumos un ilgmūžības aprindās?

Protams, tas ir viens no svarīgākajiem pētījuma dizaina aspektiem — un arī viens no visgrūtākajiem pareizi izdarīt. Labākā devas ir atkarīga no daudzām dažādām lietām, no modeļa līdz pētījuma mērķim un izmantotajai NAD+ formai. Izpētes ilgums ir vēl viens apsvērums.

• Gadījumā ar tiešu NAD+ ievadīšanu, caur subkutānu vai intramuskulāru piegādi, devas no apmēram 10 mg līdz 100 miligramiem (parasti vienu līdz trīs reizes nedēļā) dažreiz tiek minēts. Jo lielāka deva, parasti – mazāk biežuma ir nepieciešama.
• Ilgdzīvības aprindās cilvēki bieži min mikrodevu un lietojot apmēram 3-10 mg NAD+ dienā 5 reizes nedēļā.
• IV pilieni biežāk ir saistīti ar devām no 250 līdz 750 miligrami, kā lēna pilienu. doties pāri stundas vai divu laikā (parasti 1-2 reizes ik pēc 2 nedēļām). Šīs metodes abas ļauj ātru un stabilu uzsūkšanos.

Vai ir kādas kontrindikācijas?

NAD+ pats pats nav tikai dabīgs, bet arī pozitīvi būtisks. Tas ir, daži no procesiem, bez kuriem organismi nevar palikt dzīvi, ir atkarīgi no tā. Šajā ziņā nav kontrindikāciju. Tomēr tas fakts nenozīmē, ka pētījuma subjektiem nevajadzētu rūpīgi izvēlēties vai ka papildināšana ir tas pats, kas dabīgais NAD+ (jo tas var novest pie ievērojami augstākām līmenim).

NAD+ izraisa šūnu procesus, tāpēc cilvēka pētījumos neiekļauj subjektus ar aktīvu vēzi vai vēža vēsturi. Grūtnieces un zīdīšanas laikā esošie subjekti ir arī izslēgti, tāpat kā cilvēku izmēģinājumu kandidāti ar aknu vai nieru slimībām vai tiem, kas lieto medikamentus, kas var mijiedarboties ar procesiem, kurus stimulē NAD+. Noziedznieku un citu dzīvnieku modeļos, no otras puses, šīs mijiedarbības var pētīt brīvāk.

NAD+ — noderīgas molekulas, kas cīnās pret novecošanu

Tas nav gluži jaunības avots, bet NAD+ ir gandrīz tas tuvākais, kas ir tam. Tas ir piesaistījis pētnieku uzmanību dažādās jomās — kognitīvajā spēkā, sirds veselībā, muskuļu veiktspējā un saraksts turpinās. Cik svarīgi ir NAD+? ir jautājums, kas jau ir uzdots un atbildēts. Vēl nav skaidrs? Kā to visefektīvāk var izmantot, lai uzlabotu būtiskos procesus, ko tas atbalsta. Tas uzzinās nākotnes pētījumi.

Biežāk uzdotie jautājumi

Zinātniskie avoti un atsauces

1. https://www.sciencedirect.com/topics/neuroscience/nicotinamide-adenine-dinucleotide

2. https://www.harvardmagazine.com/2017/08/anti-aging-breakthrough

3. https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC5514220/

4. https://onlinelibrary.wiley.com/doi/full/10.1111/acel.13920

5. https://www.liebertpub.com/doi/abs/10.1089/dna.2016.3280

6. https://www.science.org/doi/abs/10.1126/science.abe9985

7. https://www.nature.com/articles/s41419-024-07062-1

8. https://advanced.onlinelibrary.wiley.com/doi/full/10.1002/advs.202408503

9. https://journals.physiology.org/doi/full/10.1152/ajpendo.00242.2023

10. https://link.springer.com/article/10.1007/s00394-019-02089-z

11. https://onlinelibrary.wiley.com/doi/full/10.1111/acel.14236

12. https://symposium.cshlp.org/content/76/31.abstract

1. https://www.sciencedirect.com/topics/neuroscience/nicotinamide-adenine-dinucleotide[↩]
2. https://www.harvardmagazine.com/2017/08/anti-aging-breakthrough[↩]
3. https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC5514220/[↩]
4. https://onlinelibrary.wiley.com/doi/full/10.1111/acel.13920[↩]
5. https://www.liebertpub.com/doi/abs/10.1089/dna.2016.3280[↩]
6. https://www.science.org/doi/abs/10.1126/science.abe9985[↩]
7. https://www.nature.com/articles/s41419-024-07062-1[↩]
8. https://advanced.onlinelibrary.wiley.com/doi/full/10.1002/advs.202408503[↩]
9. https://journals.physiology.org/doi/full/10.1152/ajpendo.00242.2023[↩]
10. https://link.springer.com/article/10.1007/s00394-019-02089-z[↩]
11. https://onlinelibrary.wiley.com/doi/full/10.1111/acel.14236[↩]
12. https://symposium.cshlp.org/content/76/31.abstract[↩]